header1

 

Piedāvājam augļu koku - ābeļu, bumbieru, ķiršu u.c. apgriešanu, kuru veiks profesionāli dārznieki ar daudzu gadu pieredzi. Tālr. 26583943.

 

 

KONTAKTI

Tālr: 26583943

E-pasts: info@ligustrs.lv



on-line.lv
Top.LV
Latvijas Reitingi


Kā pareizi apgriezt augļu kokus

 

Augļu koku apgriešana nodrošina gaismas piekļuvi visām augļu koka vainaga daļām un dod vairākus nozīmīgus ieguvumus - veicina ražas pieaugumu, samazina ražošanas periodiskumu, augļi ātrāk nogatavojas, uzlabo augļu kvalitāti un lielumu, ierobežo slimību attīstību, regulē koka augšanu, uzlabo augļu koka izskatu.

 


Augļukokus var sākt apgriezt jau ziemas beigās, kad ir mitējušies bargie ziemas sali, bet temperatūra vēl ir zem nulles, un turpināt līdz pat sulu cirkulācijas sākumam. Ja šajā laikā augļukoku apgriešanu nav izdevies veikt, to var darīt arī tad, kad augļukoki jau ir saplaukuši - siltā laikā saule brūces dezinficē, apžāvē un tās pat ir mazāk pakļautas augu slimību infekcijām; tās labi dzīst.
Ja vajag ierobežot augšanu (ābelēm tas īpaši varētu būt nepieciešams, sākot ar otro veidošanas gadu, bet bumbierēm un ķiršiem jau pirmajā gadā), labāk zarus griezt vasarā – pēc noziedēšanas, līdz augusta sākumam, vai rudenī - pēc lapu nobiršanas. Saldo ķiršu galotnes var īsināt arī ar visu ražu, tā vienlaikus piekļūstot ogām.
Griešana vasarā un rudenī koku nobremzē augšanā, turpretī griešana pavasarī veicina snaudošo pumpuru plaukšanu, straujāku dzinumu atjaunošanos. Lielus un druknus zarus labāk izgriezt pavasarī, jo kokam nepieciešams samērā ilgs laiks brūču sadziedēšanai, savukārt ūdenszarus – vasarā vai rudenī. Augļu kokus nedrīkst griezt plaukšanas laikā.

Pārmērīga izzāģēšana novājinās koku, kā arī veicinās daudzu ūdens zaru veidošanos, ar kuriem tad būs jātiek galā vasarā.

Apgriežot augļu koku, liela uzmanība jāpievērš pareizai zara nogriešanai. Pārāk tuvu stumbram (vai pamatzaram) nogriezts zars atstās pārāk lielu un dziļu brūci, kura slikti dzīs, tajā pat laikā pārāk garš atstāts zara "strupulītis" sakaltīs un var kļūt par iemeslu koka trupei un arī nedzīstošai brūcei.
Zars jāgriež līdz ar gredzenu, kas to apņem pie pamata.
Ļoti šaurā leņķī augošiem zariem šāda gredzena bieži vien nav, tad domās jāiezīmē divas plaknes, pirmo paralēli pamatzaram, otru perpendikulāri izgriežamajam zaram. Griezums jāveido pa vidu abām šīm plaknēm.
Pēc apgriešanas ar vara vitriolu, lerānu vai brūču ziedi (potvasku) jāsakopj stumbra bojājumus, lai pasargātu koku no infekcijām.

Pēc zaru izgriešanas augļu kokam jāsaglabā piramīdveida forma – lejasdaļā vainagam jābūt platākam (zariem garākiem), bet virzienā uz galotni – jāsašaurinās. Ja kokam nav izteiktas galotnes, var veidot arī kausveida vai lietussarga formas vainagu. Galvenais, lai visiem zariem pietiekamā daudzumā piekļūtu saules gaisma, jo tikai tad izaugs pilnvērtīgi augļi.

 

 

 


Jaunu augļukoku vainaga veidošana.

 

Visvieglāk veidojamais un arī piemērotākais ābeles vainaga veids piemājas dārzā ir tā saucamais kombinētais vainags, tāpēc šeit aprakstīsim šāda ābeles vainaga veidošanu. Rudenī iestādītus augļukociņus jāapgriež nākamajā pavasarī, bet pavasarī stādītus tūlīt pēc iestādīšanas. Viengadīgus nezarotus kociņus saīsina 70- 80 cm augstumā. Divgadīgiem vainagu veido stumbrs un viengadīgi sānu zari, no kuriem jāizvēlas un jāatstāj divi - trīs skeletzari. Skeletzariem piemēroti mehāniski nebojāti, veseli, attīstīti sānzari, kuri no stumbra atzarojas 45 līdz 90° leņķī, vēlams, lai atstātie skeletzari uz stumbra nebūtu pie stumbra vienā augstumā un lai tie būtu pretējās vainaga pusēs. Apakšējo skeletzaru jāatstāj 30 - 40 cm garu, pārējos apgriež tā, lai tie būtu nogriezti vienā līmenī ar apakšējo. Galotni jāgriež 15 -20 cm augstāk, nekā ir nogriezti skeletzari.

 

Nākamajā gadā, ja galotnes un skeletzaru gada pieaugums ir vairāk par 40 cm, skeletzarus saīsina, atstājot 30 - 40 cm; ja pieaugums ir mazāks par 40 cm, skeletzarus saīsina, atstājot 25 - 30 cm. Jaunus skeletzarus šajā gadā neveido (ja ir jau izveidoti vismaz 3 skeletzari), visi pārējie sānzari jāsaīsina tā, lai no tiem veidotos augļzari (šie zari paātrinās ābeles ražošanu, kā arī veicinās koka augšanu), bet lielākos un nepareizā virzienā augošos, vainagu sabiezinošos zarus izgriež pavisam.

Katrā nākamajā gadā izveido klāt pa vienam skeletzaram, lai starp skeletzariem būtu 30 - 40 cm atstarpe. Jo augstāk, jo skeletzariem jābūt mazākiem, pretējā gadījumā augšējie zari noēnos apakšējos, un augļu raža būs niecīga. Šo noteikumu bieži neievēro, jo kokam ir tendence spēcīgāk augt augšējiem zariem, nevis apakšējiem.
Mazāka auguma šķirņu ābelēm, kā arī tādām, kuras spēcīgi zarojas, pietiek ar 5 - 6 skeletzariem, lielāka auguma škirnēm - 7 - 9.

Veidojot jauna augļukoka vainagu, jāatceras, ka zars vairāk aug garumā, ja tā atzarošanās leņķis attiecībā pret stumbru ir šaurāks, savukārt, jo šis leņķis ir platāks, jo lēnāk zars aug, toties jo bagātīgāk ražo. Tādēļ lai skeletzariem panāktu vēlamo 45 - 90° leņķi, zarus var atliekt tajos uz dažām nedēļām iekarot kādus priekšmetus, vai arī atliekšanai izmantojot žuburainas maikstis. Ja kādam zaram leņķi vajag sašaurināt, to atsien uz augšu.
Ar zaru noliekšanu var panākt, ka koks ir mazāk jāgriež, jo 90 un vairāk grādu leņķī atliektam zaram stipri palēninās augšana un tik pat stipri palielinās raža, līdz ar to zars kļūst praktiski par lielu augļzaru.
Apgriežot augļukoku, izgriež visus uz vainaga iekšu vērstos zarus, pat tad, ja vainags ir rets.
Zaru īsināšanas mērķis ir zarošanās, zaru izgriešanas - to ierobežot. Stipra apgriešana veicina zaru augšanu un zarošanos, bet aizkavē ražošanu.
Izveidotam vainagam zariem jābūt izvietotiem vienmērīgi apkārt stumbram.

 

Vecu ābeļu apgriešana.

Griezt vajadzētu ne vairāk par trešdaļu no visas zaru masas gadā, pat ja koks ir stipri sabiezināts un ilgi neveidots. Nav vēlamas brūces, lielākas par 8 cm, jo tās parasti vairs neaizaug.
Vecām ābelēm parasti jāveic vainaga pazemināšana, retināšana, kā arī veco apakšējo zaru atjaunošana.
Apakšējie zari gadu gaitā ražas ietekmē arvien vairāk liecas uz leju, līdz kamēr to augšana praktiski pilnībā apstājas un zars sāk lēnām iet bojā. Lai to novērstu, šādus zarus noīsina līdz zara posmam, kur tam ir bijusi intensīva augšana; līdz snudošajiem pumpuriem, vai arī līdz kādam sānu zaram.
Retinot vecas ābeles vainagu, izgriež liekos, konkurējošos zarus, stāvus augšup ejošos zarus, vadoties no tā, lai vainags veidotos pēc iespējas simetriskāks, ar spēcīgiem un veseliem skeletzariem; lai nodrošinātu vienmērīgu saules gaismas piekļuvi katram zaram. Lai to panāktu, bieži ir nepieciešams ābeles vainagu noīsināt, nozāģējot galotni līdz kādam uz sāniem augošam skeletzaram. Vainaga pazemināšana uzlabo visas ābeles, bet jo īpaši apakšējo zaru, augšanas apstākļus, kā arī atvieglo ražas novākšanu un turpmāku ābeles apgriešanu.